Olbaltumvielas ir sarežģīts organisks savienojums

Olbaltumvielas ir sarežģīts organisks savienojums, agrāk pazīstams kā "prions (ruǎn)". Aminoskābes ir pamatvienības, kas veido olbaltumvielas, un aminoskābes tiek savienotas peptīdu ķēdēs ar dehidratācijas kondensāciju. Olbaltumviela ir bioloģiska makromolekula, kas sastāv no vienas vai vairākām polipeptīdu ķēdēm, no kurām katrā ir no divdesmit līdz simtiem aminoskābju atlikumu (-R); Dažādie aminoskābju atlikumi ir sakārtoti noteiktā secībā. Proteīna aminoskābju secību kodē atbilstošais gēns. Papildus 20 pamata aminoskābēm, ko kodē ģenētiskais kods, olbaltumvielās dažas aminoskābju atliekas pēc translācijas var arī modificēt, lai mainītu ķīmisko struktūru, tādējādi aktivizējot vai regulējot proteīnus. Vairāki proteīni var strādāt kopā, bieži savienojoties, veidojot stabilus proteīnu kompleksus, salokoties vai spirālveidā veidojot noteiktu telpisku struktūru un tādējādi veicot noteiktu funkciju. Organelle, kas sintezē polipeptīdu, ir ribosoma rupjā endoplazmatiskā retikuluma citoplazmā. Olbaltumvielas atšķiras pēc to veida, skaita, izkārtojuma secības un peptīdu ķēžu telpiskās struktūras.
Pēc tam, kad uzņemtais proteīns ir sagremots organismā un hidrolizēts aminoskābēs un uzsūkts, cilvēka ķermenim nepieciešamais proteīns tiek sintezēts, un jaunais proteīns nepārtraukti tiek metabolizēts un sadalās, un tas vienmēr ir dinamiskā līdzsvarā. Tāpēc pārtikas olbaltumvielu kvalitāte un kvantitāte un dažādu aminoskābju īpatsvars ir saistīts ar olbaltumvielu sintēzes daudzumu cilvēka organismā, īpaši pusaudžu augšanu un attīstību, grūtnieču eigēniku un auglību, kā arī veselību un ilgmūžību. vecāka gadagājuma cilvēku, kas visi ir cieši saistīti ar olbaltumvielu daudzumu uzturā. Olbaltumvielas tālāk iedala pilnīgos proteīnos un nepilnīgajos proteīnos. Olbaltumvielas, kurās trūkst neaizvietojamo aminoskābju vai satur ļoti maz, sauc par nepilnīgām olbaltumvielām, piemēram, olbaltumvielas, ko satur graudaugi, kvieši, kukurūza un želatīns dzīvnieku ādā un kaulos.